Virszemes TV ierīkošana un antenas izvēle

in Virszemes Televīzija

Virszemes TV antena

Virszemes TV Latvijā

Šogad, 1. jūnijā tika pabeigta pilnīga pāreja uz Virszemes TV jeb Digitālo Virszemes Televīziju. Tas nozīmē, ka analogā televīzija ir atslēgta pilnībā un turpmāk televīzijas signāls būs uztverams tikai digitāli kodēts. Lai skatītos Virszemes TV jeb digitālo televīziju, nepieciešama atsevišķa ierīce – DVB dekoders. Protams, ja Jūsu pilsētas daudzstāvu namu rajonā jau tiek vilkts Optiskais Internets, iesakām ņemt ciet Optisko Internetu kopā ar Interaktīvo Televīziju. Tad nebūs jādomā par Virszemes TV dekoderu un TV signāla stiprumu. Šobrīd pats lietoju Optikas pieslēgumu ar iTV un esmu ļoti gandarīts.

[sc:midpost-336]

Bet, ko darīt citviet – mazpilsētās un lauku reģionos?

Tad kvalitatīvai Virszemes TV uztveršanai neiztikt bez dekodera. Labus Virszemes TV dekoderu komplektus savā mājaslapā ar atlaidi piedāvā Lattelecom. Taisnības labad jāsaka, ka var gadīties situācija, kad Virszemes TV signāls nepieciešamajā uztveršanas vietā, var būt nepietiekami stiprs.

Par vāju Virszemes TV signālu liecina šādas pazīmes:
→ Virszemes TV rāda, taču brīžiem attēls “sadalās kvadrātiņos”,
→ Dekodera indikators uzrāda vāju signālu,
→ Dekoders pieslēgts pareizi, taču Virszemes TV attēls neveidojas vispār – signāls ir pārāk vājš.

Vāja Virszemes TV signāla gadījumā jāķeras pie antenas, jo tieši antena sagatavo TV signālu dekoderam.

Minēšu galvenos faktorus no kuriem atkarīga Virszemes TV signāla uztveršanas kvalitāte. Uztveramo TV signālu rada UHF decimetru antena un TV antenas signāla stiprums ir atkarīgs:

1. no Virszemes TV antenas veida
Digitālā Virszemes TV tiek pārriadīta decimetru viļņu diapazonā un kvalitatīvai Virszemes TV uztveršanai nepieciešama UHF diapazona decimetru antena. Ja uz mājas jumta redzama kāda visai liela izmēra antena, tā visticamāk ir metru diapazona antena un tā nedos pienācīgu signālu kvalitatīvai Virszemes TV uztveršanai. Veikalos pieejamas arī visai kompaktas aktīvās antenas speciāli paredzētas ciparu digitālās Virszemes TV uztveršanai.

2. no Virszemes TV antenas vērsuma pret raidītāja torni
Ja tas nav zināms, jānoskaidro kur atrodas tuvākais Virszemes TV raidītājs un antenas “priekša” (pārsvarā antenām, atkarībā no kostrukcijas, ir vērsums, tātad ir “priekša” un ir “aizmugure”) jāpavērš tieši virzienā uz raidītāju. Vienkāršākais veids kā to izdarīt ir grozīt antenu un vērot signāla stiprumu dekodera indikatorā. Ērtāk to darīt divatā, ja antena atrodas ārpusē.

3. no Virszemes TV antenas atrašanās augstuma virs zemes
Teorētiski, jo augstāk UHF antena atrodas virs zemes, jo labāk tā uztver. Tas ir īpaši svarīgi, ja atrodaties tālu no Virszemes TV raidītāja. Īpaši svarīgi tas ir pie apkārtnes reljefa īpatnībām, tuvumā esošām lielām ēkām, lieliem kokiem, meža malai un tml. Protams, var gadīties izņēmumi un istabas vienā stūrī antena uztver labi, bet otrā – slikti. Tad eksperimentāli jāmeklē labākā vieta antenas novietošanai.

4. no Virszemes TV antenas novietojuma un šķēršļiem starp antenu un TV raidītāju.
Antenas uztvertais signāls vājinās, ja starp to un Virszemes TV raidītāju ir vērā ņemami šķēršli – betona vai dzelzsbetona sienas, citas daudzstāvu mājas, augsti koki, blīvi augoši koki, māja atrodas ieplakā un tml. Antenas sniegumu var samazināt citu jaudīgu raidītāju vai augstsprieguma līnijas klātbūtne. Jāizvērtē visi šie apstākļi un jāizraugās piemērotākā antenas atrašanās vieta, sekojot Virszemes TV dekodera signāla indikatoram.

5. no Virszemes TV antenas pastiprinājuma koeficienta
Līdzigi kā jauda auto motoram, katrai UHF antenai, atkarībā no tās konstrukcijas, ir noteikts signāla pastiprinājuma koeficients jeb antenas signāla stiprums. Vizuāli to var noteikt samērā vienkārši – jo vairāk elementu antenā, un, jo tā lielāka, jo stiprāks būs antenas signāls un otrādi. Loģika ir šāda – jo tālāk no raidītāja mēs atrodamies, jo “stiprāka” UHF decimetru antena jāizvēlās. Tuvāk Virszemes TV raidītājam pilnībā pietiks ar “vājāku” UHF decimetru antenu. Pārāk “stipra” decimetru antena arī nav vēlama. Antenas signāla stipruma izvēli ieteicams saskaņot ar kabeļa garumu no antenas līdz dekoderim, jo garš kabelis vājinās decimetru antenas radīto signālu.

Decimetru antena ar vāju Virszemes TV signāla pastiprinājumu

Attēlā: Yagi tipa UHF decimetru antena ar samērā vāju signāla pastiprinājumu – 8,5 dB. Piemērota ciparu TV uztveršanai līdz 30 km rādiusā no TV raidītāja.

Decimetru antena ar stipru Virszemes TV signālu

Attēlā: Yagi tipa UHF decimetru antena ar spēcīgu signāla pastiprinājumu – 17 dB. Piemērota ciparu TV uztveršanai līdz 60 km rādiusā no TV raidītāja.

6. no antenas kabeļa līnijas garuma līdz Virszemes TV dekoderim
Virszemes TV signāla stiprums kāds nonāks līdz dekoderim, atkarīgs ne tikai no UHF antenas, bet arī no antenas kabeļa jeb koaksiālā kabeļa garuma. Tas tāpēc, ka antenas signāls kabelī pavājinās un jo garāks kabelis, jo vājāks kļūst signāls kabeļa izejā. Patiesībā antenas “stipruma” izvēle jāsaskaņo ar kabeļa garumu, lai to kompensētu. Ja kabeļa līnija ir ļoti gara, var būt nepieciešams lietot antenas signāla pastiprinātāju, taču to jāizvēlās ļoti kvalitatīvu.

Virszemes TV antenas signāla pastiprinātājs
Attēlā: Virszemes TV antenas signāla pastiprinātājs

Virszemes TV antenas signāla vājinājums kabelī decimetru viļņu frekvencē uz katriem 100 metriem kabeļa garuma ir ap 10…12 dB. Vidēja līmeņa pasīvās (klasiskās) UHF decimetru antenas signāla pastiprinājums (stiprums) ir robežās no 8 dB līdz 17 dB. Tas nozīmē, ka 100 metru garš kabelis praktiski pilnībā “noēdīs” vidējas UHF decimetru antenas radīto signālu. Pēc šī piemēra var vadīties antenas izvēlē.

Virszemes TV antenas koaksiālais kabelis
Attēlā: Koaksiālais Virszemes TV antenas kabelis

7. no Virszemes TV antenas lietotāju skaita
Ja vienu UHF antenu Virszemes TV uztveršanai lieto vairāki mājas iedzīvotāji, pareizāk sakot, ja antena pieslēgta vairākiem Virszemes TV dekoderiem, antenas radītais signāla stiprums sadalīsies pa lietotājiem un katrs saņems vājāku signālu nekā, ja antena būtu pieslēgta vienam dekoderim. Ja signāls ir par vāju, risinājums ir kvalitatīva signāla pastiprinātāja ierīkošana starp antenu un spliteri jeb sadalītāju (ierīci, kas sadala signālu katram lietotājam).
Ja dzīvojat daudzstāvu mājas augšējos stāvos, īpaši Rīgā, un maksājat par kolektīvo antenu, ir vērts pamēģināt kvalitatīvu istabas UHF antenu, kuru var turēt arī uz lodžijas. Ja Virszemes TV ar tādu antenu rādīs labi, varēsit ietaupīt, atasakoties no kolektīvās antenas.

8. no Virszemes TV antenas kabeļa un savienojumu kvalitātes.
Lai līdz Virszemes TV dekoderim signāls no UHF decimetru antenas nonāktu maksimāli spēcīgs, ieteicams:
a) izmantot kvalitatīvu koaksiālo kabeli,
b) izmantot atbilstošas kategorijas un frekvences koaksiālo kabeli,
c) lietot iespējami mazāk savienojumus kabeļa līnijā – katrs savienojums rada Virszemes TV signāla zudumus,
d) pārbaudīt visus savienojumus, notīrīt tos vai pārvienot no jauna un nohermetizēt, ja nepieciešams.

Ja koaksiālais kabelis ir vecs un no aizvēsturiskiem laikiem, ieteicams to nomainīt pret jaunu. Gadās, ka kabelī, ja tas atradies uz jumta, ir iesūcies lietus ūdens un tas ir pussapuvis. Tāds kabelis jāmaina. Pat, ja kabelis ir vizuāli vēl izskatās labi, tas būs morāli novecojis ar lielākiem signāla zudumiem, Virszemes TV neatbilstošu frekvenču diapazonu un tml.

Virszemes TV antenas kabeļa savienojumi
Attēlā: Virszemes TV antenas kabeļa savienojumi

9. no antenas polaritātes.
Virszemes TV signāls var tikt raidīts gan horizontālā, gan vertikālā polaritātē. Atkarībā no signāla, kādu plānots uztvert, attiecīgi jāsagriež UHF antena. Latvijā pārsvarā visi TV un radio signāli tiek raidīti horizontālajā polaritātē un uz māju jumtiem antenas 99% gadījumu atrodas horizontāli.

10. no meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Virszemes TV signāls nav Dievs un TV uztveršanas kvalitāti var pasliktināt nokrišņi – lietus, sniegs, krusa, bieza migla, sarma, palielināts gaisa mitrums un tml. Jebkuri nokrišņi nozīmē palielinātu ūdens daudzumu atmosfērā un tas ievērojami pavājina radioviļņu izplatīšanos. Labā un stabilā Virszemes TV signāla uztveršanas zonā nokrišņi neietekmēs TV uztveršanu un attēla kvalitāti. Meteofaktori var būt izšķirīgi vietās, kur TV signāls labos laikapstākļos ir tikko pietiekams. Stipra lietus vai snigšanas laikā Virszemes TV signāls kļūs vājāks un var nepietikt kvalitatīvam attēlam.
Jāņem vērā arī dažādu augstu šķēršļu tuvums TV uztveršanas vietā. Piemēram, pielijis mežs darbojas kā sazemēts ekrāns un absorbē radioviļņus vairāk nekā tikai lietus klajā laukā.

[sc:endpost-336]

Vislabvēlīgākie apstākļi radioviļņu izplatībai ir auksts, skaidrs laiks, īpaši naktis. Mazāk labvēlīgi apstākļi bez jau pieminētajiem nokrišņiem, ir karstas, saulainas vasaras dienas, kad traucējumus var radīt arī zemes atmosfēras parādības.

Ja visi šie nosacījumi tiks ievēroti atbilstoši Virszemes TV uztveršanas vietai un apstākļiem, Digitālā Virszemes Televīzija rādīs kvalitatīvi un bez problēmām. Starp citu, atradu arī jaunus Virszemes TV komplektus ar Bezmaksas telefonsarunām. Tie ir izdevīgi, ja mājās jau ir Lattelecom tālrunis.

Vairāk par to kāpēc “kvadrātiņi” redzami TV ar kabeļtelevīzijas vai DSL pieslēgumu?

Noderīgi? Pastāsti pārējiem!

    Iepriekšējais raksts:

    Nākamais raksts: